Kā mācās pieaugušie: svarīgas lietas, kuras mums jāzina

  • “Es nekad neiegūšu Nobela balvu matemātikā, tāpēc kāda jēga to visu studēt?”
  • “Man nav gēnos iemācīties valodas.”
  • “Es to nedarīju, tad kad biju mazs, tad kāpēc man to sākt tagad?”
  • “Esmu pārāk vecs, lai kaut ko vēl iemācītos.”

Šie un daudzi citi attaisnojumi visbiežāk nāk no pieaugušajiem, kuri nevēlas kaut ko darīt. Iespējams, sava taisnība ir faktā, ka bērnībā uzsāktas mācības veicas daudz labāk, taču, arī tas nav attaisnojums. Tāpēc arī tas, ka cilvēks ir par vecu lai mācītos, ir biežāk lietotais attaisnojums, nonākot pie jauniem horizontiem. Bet ticiet man, ir cilvēki, kas uzskata sevi jau par veciem, bet apmēram pēc desmit gadiem jau brīvi runā septiņās valodās. Viss ir iespējams, vajag tikai labu motivāciju. Tomēr, liekot malā to, ka nepastāv pārliecinoši pierādījumi, ka bērni valodas iemācās daudz labāk nekā pieaugušie – jāpadomā, vai patiešām ir svarīgi visi attaisnojumi, lai pārliecinātu sevi, ka nespēj kaut ko izdarīt? Pieaugušie ir absolūti labi saskaņā ar mācīšanos un ir ļoti apķērīgi. Paskatoties apkārt, ir daudz cilvēki, kuri ir veiksmīgi sasnieguši savus mērķus, iegūstot meistarību, apgūstot lietas daudz vēlāk kā citi – MilC.

Spēja iemācīties vārdnīcu nav saistīta ar vecumu
Neatkarīgi no priekšrocībām, kas ir bērniem valodu apguvē – viņi vieglāk iemācās runāt bez akcenta, viņiem tomēr nav spēja apgūt lielus apjomus no svešvalodas. Savukārt pieaugušie iemācās daudz lielāku vārdu krājumu, taču bieži vien ir jūtams akcents. Pieaugušajiem valodas mācīšanās vienmēr pieprasa faktiski runāt un tā ir daudz lietderīgāka. Vārdu apguve ir daudz svarīgāka kā mācīties bez akcenta. Patiesībā, akcents nav rādītājs par labas valodas zināšanu, kas daudziem ir radies kā aizspriedums.

Pieaugušie ir vairāk motivēti nekā bērni
Ja pieaugušais domā iemācīties otru valodu, tad izredzes, ir ļoti lielas, jo viņš saredz tās nepieciešamību. Morāli daudz vieglāk ir sagatavoties mācībām, ja redzi tām kādu personīgo motivāciju. Tās var būt vēlmes iepazīt un piedzīvot citu kultūru, novērtēt mākslu, literatūru no citas valsts, vai arī vienkārši saglabāt savu prātu asu. Tāpēc padomāsim no bērna viedokļa – cik daudz bērnus tu zini, kam patīk papildus mājas darbu veikšana pēc skolas? Domāju, ka nav daudzi tādi. Vienīgais iemesls, kāpēc lielākā daļa no bērniem dodas uz skolu un pilda mājasdarbus ir tāpēc, ka tā ir likuši vecāki. Kad tu esi pieaudzis, tu tomēr saproti, ka mācīšanās sniedz lielu priekšrocību un tā rezultātā tu kļūsti daudz motivētāks. Un šāda motivācija liek arī ātrāk un efektīvāk iemācīties un mācību process kļūst patīkams. Pieaugušajiem bieži vien arī atlīdzība par mācīšanos ir vērtīgāka, turpretī bērni no mācīšanās praktiski nekādu labumu nesaredz, kā vien brīvu vakaru, labas atzīmes vai ko tādu, kas ir ātri pārejoši.

Pieaugušie savas mācības izmanto tūlītēji
Kad vēl tu biji bērns, droši vien daudzas reizes galvā ienāca doma – kam tas viss ir vajadzīgs, un kur šīs mācības noderēs dzīvē. Kopainu savienot ar mācībām bija ļoti grūti, it īpaši ja tas viss patiešām bija jāmācās, lai tikai asinātu prātu. Un patiešām, nav viegli ar entuziasmu mācīties, apzinoties, ka nākamos divdesmit gadus, iespējams, šīs zināšanas vēl nebūs īsti nepieciešamas. Kā pieaugušajam, tev ir daudz lielākas priekšrocības, jo iemācītās lietas var izmantot tūlītēji. Redzot lietojumu, ir daudz vieglāk iemācīties Precio barato de la licuadora. Tu vari mācīties tikai to, kas ir patiešām nepieciešams.