Dzīvei nelabvēlīgākās vietas

Ja kaimiņš naktī skaļi dārdzina mūziku, vai atkritumu mašīna pamodina pāris stundas pirms saullēkta, gribas nolādēt savu apkaimi. Tomēr vairumam ir pieejamas elementārākās ērtības kā siltums, tekošs ūdens, elektrība un interneta pieslēgums. Diemžēl, pasaulē ir vairākas vietas, kurās dzīvojošiem nav tā paveicies, ģimenēm ar bērniem esot iespiestiem, noziedzības pārņemtos, graustu rajonos.

Padomju Savienības sabrukums radīja lielu spriedzi, it īpaši tās Vidusāzijas republikās, kas, sabrūkot pasaules lielākajai valstij, ieguva neatkarību. Sāpīgākais tā piemērs ir Fergānas ieleja (como apostar em times de futebol), kas atrodas Uzbekistānas, Kirgīzijas un Tadžikistānas robežu krustpunktā. Šeit vardarbība nav rimusi jau 20 gadus. Fergānas ieleja ir radikālo islāmistu centrs un mājas vairākām etniskām grupām, kas ir iepītas nežēlīgā konfliktā. Ekonomija ir pilna caurumiem, bet valdības dziļi korumpētas. Simtiem tūkstoši mājokļus zaudējušie bēgļi bezmērķīgi blandās pa reģionu un ielu malās atrodas cilvēku mirstīgās atliekas. Pretīgākā no visām netaisnībām, kāda ir piemeklējusi Fergānas ieleju, norisinājās 2005. gada 13. maijā, uzbeku pilsētā Andižānā, kad armijas spēki atklāja uguni uz mierīgiem protestētājiem, kas bija sapulcējušies pilsētas laukumā. Vēlāk valdība paziņoja, ka incidentā dzīvības zaudējuši 187 cilvēki, bet liecinieki apgalvo, ka todien mira vismaz tūkstotis, ieskaitot daudzas sievietes un bērnus.

Nairobi ir Kenijas galvaspilsēta, kuru 1899. gadā dibināja briti, kā dzelzceļa depo. Šodien Nairobi ir viena no Āfrikas svarīgākajām pilsētām, bet dzīve tajā nav mierīga. Pilsētas pierobežā atrodas Kiberas rajons, kas tiek uzskatīts par vienu no drausmīgākajiem graustu rajoniem pasaulē. Kā daudzās šādās vietās, valdības neliekas ne zinis par Kiberas iedzīvotājiem. Šo graustu rajonu kontrolējošie noziedznieki ir nelikumīgi pieslēgušies Nairobi elektrotīklam, izgaismojot atsevišķas celtnes, bet, lielākajā daļa Kiberas, naktīs valda pilnīga tumsa. Tipiska Kiberas māja ir no dubļiem un cementa būvētas būdas bez grīdas. Ūdens ir piesārņots un veicina tīfa un holēras izplatību, bet labierīcības ir zemēs izraktas bedres, katrai no tādām apkalpojot simtiem iedzīvotāju.

Kokaīna tirdzniecības zelta laikmetā, astoņdesmito gadu beigās, kad Pablo Eskebars kārtoja rēķinus ar saviem konkurentiem, Medelīna bija pasaules slepkavību galvaspilsēta. Policija nošāva Eskobaru 1993. gadā, un noziedzības līmenis ievērojami samazinājās. Diemžēl pilsētā vēl joprojām tiek pastrādātas tūkstošiem slepkavību katru gadu, 2009. gadā šādu galu sagaidot 2899 cilvēkiem. Salīdzinot ar 1991. gadu, kad pilsētas robežās tika atņemtas 6500 dzīvības, situācija ir uzlabojusies, tomēr vairāku valstu valdības iesaka neapmeklēt šo Medelīnu, jo par upuriem bieži krīt tieši tūristi. Slepkavas pilsētas viesus gaida pie bankomātiem, nogalinot viņus dēļ nelielām skaidras naudas summām, vai arī nolaupot un pieprasot izpirkuma maksu.

Huaresa ir Meksikas pierobežas pilsēta, kuru no ASV Teksasas štata šķir tikai Riograndes upes. Atšķirības starp abiem upes krastiem ir tik izteiktas kā starp nakti un dienu. Dēļ tās tuvuma Savienoto Valstu robežai, Huaresa ir kļuvusi par Meksikas narkotiku karu epicentru. Dalot narkotiku tirgus miljardus, karteļu nežēlīgums ir bezgalīgs. Tieši Huaresa ir no Medelīnas pārņēmusi pasaules slepkavību galvas pilsētas. Īpaši asiņains bija 2009. gads, kurā dzīvības zaudēja vairāk nekā katrs tūkstošais pilsētas iedzīvotājs.

Raksts tapis kopā ar mūsu draugiem oiapostas.com.